Naudas vēsture

Nauda pati par sevi nav pilnīgi nekas. Tas varētu būt parasts gliemežvāks, kāda metāla monēta, papīra gabaliņš ar vēsturisku attēlu uz tā, bet vērtību nosaka tas, cik šī lieta ir nepieciešama konkrētā reģionā. Tā vismaz agrāk mēdza veidot maksas sistēmu un forex. Nauda ieguva savu vērtību, kad tai tika piedēvēts konkrēts apmaiņas veids un mērvienība. Tā ļāva cilvēkiem daudz labāk tirgoties un iepirkt nepieciešamo. Nauda ir vērtīga tikai tāpēc, ka visi zina, ka vispārēji ar to ir pieņemts maksāt par precēm un pakalpojumiem.

Pasaule bez naudas

Nauda, tā kā mēs to saprotam mūsdienās, kā daļu no cilvēces vēstures ir tikusi izmantota tikai pēdējos 3000 gados. Pirms tam, civilizācijas izmantoja preču maiņas sistēmu, lai norēķinātos viens ar otru. Šādu tiešu preču savstarpējo apmaiņu sauc par Barteri. Tomēr šādai vienošanās sistēmas izveidei arī bija nepieciešams zināms laiks, jo bija jāapzinās, cik kura prece bija nozīmīga. Barters apmēram varētu izskatīties šādi: viena cilts aizdod otrai akmens cirvjus, bet apmaiņā otra cilts palīdz pirmajai nomedīt mamutu. Tajā pašā laikā ciltīm bija jāizvērtē, vai dabūjot akmens cirvjus, būs spējīgi palīdzēt nomedīt 12 pēdu lielo zvēru. Ja apmaiņa nelikās pietiekami izdevīga, bija jāmaina tās noteikumi pret citu piedāvājumu. Šādi ciltis varēja ilgi vienoties, par labākajām apmaiņām, līdz abas puses piekrita noteikumiem. Tāpēc varam teikt, ka naudas ieviešana sasniedza lielāku abu pušu vienošanās ātrumu, jo tika noteikta tās vērtība.

Aizvēsturiskās pirmās valūtas veids, ar ko cilvēki norēķinājās par kādu pakalpojumu bija, piemēram, dzīvnieku ādas, sāls, ieroči. Bet arī šīm precēm bija mainīga vērtība, jo vienā vietā civilizācijas viegli varēja dabūr sāli vai dzīvnieku ādas, bet otrajā tikmēr bija to trūkums.

Bartera tirdzniecības sistēma bija izplatīta visā pasaulē, kā arī vēl joprojām dzīvo dažās pasaules daļās.

Monētas un valūta

600. gadā pirms ēras tika izkalta pirmā oficiālā valūta. Šīs monētas ir izgatavotas, sakausējot sudrabu un zeltu, kā arī apzīmogotas ar attēliem. Pirmās papīra valūtas izgatavoja Ķīnas iedzīvotāji. Lai gan eiropieši iepazina pirmo papīra naudu tikai tad, kad ceļotājs Marko Polo apceļoja pasauli un atveda jaunas zināšanas, viņi līdz šim jau prata izmantot tirdzniecībā monētas. Pāreja uz papīra naudu palielināja starptautiskās tirdzniecības apjomus un investicijas. Sākās banku izveide, kur cilvēki varēja uzkrāt savus iekrājumus. Bankas iegrozīja dažādus valūtu kursus, lai naudas nozīme ļoti neatšķirtos katrā valstī. Tomēr neskatoties uz banku centieniem līdzsvarot nominālu, pastāvēja konkurence valstu vidū, kas noveda pat pie valūtu kariem.

Laika gaitā vairākas valūtas ir pazudušas no tirgus, vietā stājoties citām. Daudzas valstis šobrīd ir izveidojušas kopīgu valūtas sistēmu, lai iebraucot kādā valstī nav nepieciešamība mainīt pret citu kursu, tādējādi, pazaudējot daļu no vērtības.